Divi gadi un četri mēneši ir vecums, kad bērns iet, skrien, lec un kāpelē. Ja tas nenotiek šajā vecumā, bet, iespējams (jo neviens no mums nevar prognozēt nākotni), notiks vēlāk, tad ir vērtīgi vertikalizēt bērnu augšanas procesā.

Stāvortze (cietā ortoze) – vertikalizators veicina pareizu slodzi uz kājām un mugurkaulu, tādā veidā palīdzot augt un stiprināt kaulus, locītavas, gūžas un apkārt esošos muskuļus. Vertikalizācijas procesā mainās apasiņošana, vielmaiņa. Atrodoties guļus stāvoklī vai vertikāli, atšķiras elpošana un gremošanas sistēma. Stāvot ir daudz bagātā skābekļa apgāde, kā arī uzlabojas zarnu darbība, peristaltika. Vertikalizācija ir nepieciešama, lai Teodors justos emocionāli līdzvērtīgāks citiem viņa vecumā, tostarp brāļiem. Kā arī bērniem Teodors stāvus liekas saprotamāks.

Teodors ortozē jāliek regulāri – sākumā 15 minūtes divreiz dienā līdz pierod, pakāpeniski palielinot laiku līdz pat 1h 30 min divreiz dienā. 

Ja Teodors nav piekusis vai izbadējies, tad priecājas par vertikālo stāvokli un šajā video viņš stāv 24 minūtes. Video ir paātrināts līdz 44 sekundēm.

Video bez paātrinājuma redzams šeit.

Izlemt, kad ir nepieciešama stāvortoze un kad nav, kurā vecumā uzsākt vertikalizēšanu var tikai ortopēds un fizioterapeits kopīgi. Ir ļoti daudz un dažādi kristēriji, pēc kā izlemj vai bērnu vajag vertikalizēt.

Pateicoties valsts atbalstam un VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”” cieto ortozi apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. Video redzamo ortozi veidoja SIA “Rehad” un tā ir veidota no plastikāta speciāli Teodoram Jurim, ar lāzeri noskenējot viņa ķermeņa aprises. 

Ortozi esam uzlabojuši ar papildus gumijām, lai vairākās vietās stiprinātos, jo vestīte pilnībā nenoturēja ķermeni ar pazemināto tonusu. Stiprinājuma vietās uz kājām ielieku švammes, tādā veidā samazinot spiedienu un padarot ērtākas vietas, kur atrodas stiprinājumi. Šoreiz uz paliktņa ortozi neizdevās uzskrūvēt, bet tas ir ērts ar riteņiem un tad var neturēt, kā arī ir viegli pārbīdīt pie darbošanās galda, loga vai citur. 

Teodors ar mantām vēl nespēlējas, tāpēc stāvēšanas laiku cenšos viņu iesaistīt, nodarbināt, ieinteresēt, rādu spīdīgas, čaukstošas lietas, kas viņam patīk. Iesaistu viņu, cenšos veicināt emocijas, interesi, dodu sensorās virsmas un paralēli komunicēju, jo uzskatu, ka entuziasms veicina interesi. Vertikālais stāvoklis veicina paša aktivitāti un sapratni par ķermeni, kas atrodas augstākā – piemērotākā stāvoklī. Darbojoties stimulēju 7 aktīvos punktus uz sejas, lai veicinātu mīmiku un stimulētu skaņas pēc logopēda ieteikumiem. 

Visu stāvēšanas laiku viņš bija apmierināts, nevienu brīdi neraudāja. Uzskatu, ka tas ir vajadzīgs gan viņam, gan man. Nenoliegšu, ka darbošanās ar ortozi sniedz gandarījumu brīdī, kad saprotu, ka attīstību nespēju tik viegli ietekmēt kā brāļiem. Un arī rezultāti ir pavisam mazi, bet par tiem priecājamies tāpat kā par lielajiem sasniegumiem. Nostādot uz kājām, Teodora sejā manāms pašapmierinātums un prieks, kas liek katru reizi saņemties un veltīt laiku likšanai ortozē.

Šo video publiskoju, lai veicinātu izpratni un pieņemšanu.